Jaunannas pagasts

Vēsture

Pagasta teritorijā nav konstatētas senas apdzīvotības pazīmes. Vēl 18. gadsimtā Jaunannas apkaimē pletās lieli mežu un purvu masīvi. Pavisam īsa ir Jaunannas kā administratīvi teritoriālas vienības vēsture, jo līdz 1950. gadam tā ietilpa Annas pagastā.

Zviedru laikā Jaunannas teritorija bija tieši pakļauta Alūksnes pilsmuižai. Te atradās dažas zemnieku sētas (piem. Gribažas, Vēršas), kas pieminētas 1638. gada kadastrā. 18. gadsimta dokumentos minēts arī Vārnas krogs, no kā cēlies Jaunannas neoficiālais nosaukums – Vārna. Jaunanna kā pusmuiža sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē, kad Alūksnes, Annas u.c. muižu īpašnieks bija slepenpadomnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs. Šajā laikā pie Ievednes ietekas Pededzē tika uzbūvēts aizsprosts (Vārnas dambis), šeit darbojās ūdensdzirnavas ar sudmalām (Mahlmühle) un zāģētavu (Schneidemühle), kā arī vara kaltuve (Kupferhammer).
L. A. Melina 1793. gadā izdotajā Valkas apriņķa kartē redzams arī Vārnas krogs. Jaunanna atrodas tagadējā vietā un nosaukta par muižu (Neu Annenhof), bet nav apzīmēta ar atbilstošu simbolu. Tas liek domāt, ka Jaunanna bijusi ievērojams saimniecisks centrs bez citām muižu vai pat pusmuižu raksturojošām pazīmēm.
Vairāk ziņu par Jaunannas rūpnieciskā rakstura uzņēmumiem saglabājies no 19.-20. gadsimta mijas.
Dzelzs kaltuvē (saukta par “Āmuru”), kausējot lūžņus un purva rūdu, kala ragavu slieces, ratu riteņu apkalumus u.c. laukos nepieciešamas lietas. Kaltuves vajadzībām turpat uz vietas no alkšņa koka dedzinātas kokogles, glabātas speciālā ogļu šķūnī, uz kaltuvi nogādātas lielās melnās orēs. Ogļu patēriņš bijis liels. “Āmura” telpa bijusi plaša un karsta, lakta un “āmurs” – liela izmēra, “āmura” un plēšu darbināšanai izmantots Pededzes ūdensspēks, “āmura” dunoņa bijusi dzirdama pāris kilometru attālumā. Izdedžus (“šlagu”) izmantoja, lai apturētu ūdeni, kas sūcās gar slūžu malām pēc to aizvēršanas. Dzelzs kaltuvi vadīja vācietis Gotfrīds Morels.
Pirms I Pasaules kara Pededzes upei bija liela saimnieciska nozīme – pa upi pludināja baļķus un stutmalku, plostus sēja agrā pavasarī, lai ar palu ūdeni un dambī uzkrātā ūdens palīdzību tos aizpludinātu uz Aivieksti. Par ūdeni bijis jāmaksā dzirnavu īpašniekam, jo ūdens bijis nepieciešams gan dzelzs kaltuvei, gan kokzāģētavai, gan dzirnavām.
Barons Aksels Delvigs 20. gadsimta sākumā nolēma racionāli izmantot kokmateriālus. Šinī nolūkā uzcēla (vai pārbūvēja) papīra dzirnavas (Holzmühle), resp. papes fabriku. Tad slēdza dzelzs kaltuvi, jo tā bija novecojusi. Par ieņēmumiem Annas muižās A. Delvigs savu Apes muižu varēja izveidot par priekšzīmīgu saimniecību.
Kokmateriālu transportēšanas vajadzībām ap 1910. – 1912. gadu no Annas (tag. Papardes) stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru no Pļaviņu – Valkas līnijas uz Pededzi dienvidos no Jaunannas un mežiem Pededzes otrajā krastā. Jauno dzelzceļa atzaru būvēja tikai ar roku darbu, izmantojot lāpstas, cirvjus, zāģus.
Jaunanna nekad agrāk, izņemot pēckara gadus un mūsdienas, nav bijis kultūras centrs, kā saimniecisks – jā. Šeit savulaik bijis arī diezgan liels iedzīvotāju skaits, daudz saimniecības ēku un strādnieku mītņu, arī rūpnieciska rakstura uzņēmumu vadītāju “ērberģu”. 1892. gadā izdotajās A. Krēgera adrešu grāmatās minēts krogs Vecannā, bet divi – Jaunannā, kam īpašnieks tad bijis H. fon Knorrings, krodzinieki – E. Rogenkopfs un F. Gulbis.
Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos bāzējās ievērojamas partizānu vienības. Varbūt tieši tāpēc vācieši atkāpjoties nodedzināja 2/3 ēku, bet Jaunannas centru nopostīja pilnīgi. 1944. gada te risinājās ievērojamas kaujas. Vietējos brāļu kapos apbedīti vairāk nekā 500 padomju karavīri.
1945. gadā Annas pagastu sadalīja – tagadējo Jaunannas pagastu nosauca par Meijera ciemu (par godu partizānu atbalstītājam Hugo Meijeram).
1949. gadā tika izveidoti kolhozi “Cerība”, “Ievedne”, “Nākotne” un “Pededze”. Līdz 1961. gadam tos apvienoja kopsaimniecībā “Pededze”, kas kļuva par vienu no labākajām Alūksnes rajonā.
Jaunannas pagasts atrodas Alūksnes novada dienvidaustrumu daļā. Tā teritorija ir 94 km2 un pagastā ir 521 iedzīvotāji (uz 01.01.2015.).
Cauri Jaunannas teritorijai tek Pededzes upe un tās pietekas Ievedne un Paparze, kā arī Ievednes pietekas Paneizīte un Svarīte.

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums „Jaunanna”. Tur izveidota pastaigu dabas taka „Bebru valstībā”, kas ved no Zaķu salas uz 1905.gadā celto Jaunannas medību pili (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Labi saglabājušās vecās ūdensdzirnavas, kur darbojas mazā hidroelektrostacija. Pagasta teritoriju šķērso Alūksnes – Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija.
Pagastā darbojas pašvaldības iestādes: pagasta pārvalde, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pašvaldības uzņēmums SIA „Ievedne”. Biedrība „Interešu centrs „Jaunanna”” izstrādā un realizē projektus. Tāpat pagastā atrodas pasta nodaļa un ģimenes ārsta prakse.
Jaunannieši lepojas ar atjaunoto tautas namu, kurā darbojas deju kopa „Jaunanna”, deju kolektīvs „Oga”, bērnu teātris, dramatiskais teātris, vokālais ansamblis „Mūza”, kā arī 5 interešu grupas – mākslas studija, dāmu aerobikas grupa, senioru vingrošanas grupa, pensionāru apvienība un jauniešu klubs “Tikšķis”. Vasarā pasākumi tiek rīkoti upes ieskautajā Zaķu salā, kur atrodas brīvdabas estrāde un sporta laukums.
Pagastā attīstītas tādas uzņēmējdarbības nozares kā lauksaimniecība, dārzkopība, ēdināšanas serviss, kokapstrāde, tūrisms.

 

Ievērojamākie apskates objekti!

Jaunannas Medību pils

Jaunannas muižas medību pils celta pēc 1904.g., kad šis zemes īpašums nonāca barona Aksela fon Delviga pārvaldībā. Šīs interesantās celtnes būvapjomā nav saskatāmi kāda konkrēta vēsturiskā stila prototipu atdarinājumi. Rupji tēsto laukakmeņu mūrējums panāk svaigu un kontrastējošu kopiespaidu pretstatā 19. gs. 2. p. neogotikas un neoromānikas pilīm, kuru fasādes kalpoja tikai vēsturisku asociāciju radīšanai. Ēkas stūra piebūves elegantais jumta nošļaupums nodod ēkas piederību jau cita – Art Noveau laikmeta arhitektūrai. Sīkrūšu logu ailojums ir pamatā nama fasādes dalījumam, logi ir izvietoti vertikālos pāros, tos dekoratīvi savienojot 1. un 2. stāva līmenī. Asimetriski novietotā torņa jumta stāva logi rada robojuma apmales efektu, vizuāli uzirdinot masīvo būves apjomu.

1992. g. nojaukts uguns novērošanas tornis.

Bijušie īpašnieki: Pili būvējis Aksels fon Delvigs pēc 1904. g., kad muiža nonāca viņa īpašumā.
Agrārreformas laikā nacionalizēta.
Ap 1936. g. apsaimnieko Meža departaments, jo uz pils torņa bijis uzbūvēts ugunsnovērošanas tornis. Daļā ekas bijuši dzīvokļi.
No 1991. g. īpašnieks Valsts mežu dienests

Dabas taka

.Dabas takā ir ietverta daļa Jaunannas dabas lieguma. To sauc par Bebru taku, jo visur redzami viņu darbi un nedarbi. Galvenokārt to iezīmē nograuzti koki. Pededzes krasti ir stāvi, tāpēc šajā vietā nevar veidoties appludinājumi un slīkšņas. Pat aizsprosti uz upes nerada pārplūdi. Kas iziet visu apmēram trīs kilometrus garo maršrutu, nonāk pie Jaunannas medību pils. Tiesa, tā nav viegla pastaiga, jo taka vijas cauri trim gravām, jākāpj stāvā krastā, jāšķērso avotus. Dabas taka ir lielākā mērā saimnieciskās darbības neskarta dabas platība, kurā saglabājusies dabas daudzveidība, taka var lepoties ar sevī sastopamajām augu sugām.

Interesanta jauniešiem un bērniem, jo izveidoti daudz un  dažādi meža mākslas darbi.

Jaunannas jauniešu klubs ”Tikšķis” Dabas takā izveidojis 25m garu ”Sajūtu taku” projekta “Daru pats, daru citam” ietvaros

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.